Ja nesen sākāt interesēties par programmēšanu un IT jomu, tad droši vien, esat sastapušies ar izteicienu: “Lai kļūtu par programmētāju, ir jādomā kā programmētājs.” Bet ko īsti nozīmē “domāt kā programmētājs”?
Pavisam vienkārši- tā ir spēja ārti un efektīvi risināt problēmas.
Iesācējiem sākuma posmā var novērot daudz dažādu kļūdu, bet visbiežāk sastopamā ir vērsta uz koda apguvi. Tā ir nepareiza pieeja, jo daudz svarīgāk ir iemācīties un saprast kā ieraudzīt problēmu un to atrisināt. Lai to izdarītu, vispirms ir nepieciešams rīcības plāns, kas palīdzēs Jums mierīgi un bez stresa atrisināt problēmu, vienkārši pārbaudot, kas ir noticis. Šajā rakstā mēs dosim nelielus padomus, kas palīdzēs Jums daudz viegāk un ārtāk atrisināt radušās problēmas.
Lai spētu atrisināt kādu programmēšanas kļūdu, ir svarīgi izprast problēmu, no kurienes šī kļūda ir radusies. Izpētiet un analizējiet situāciju, līdz problēma kļūst skaidrāka. Ja tas nepalīdz, nebaidieties meklēt atbildes uz jautājumiem pie jau pieredzējušiem programmētājiem vai ar interneta palīdzību. Un tad, kad kļūs skaidrs, kas bija problēmas rašanās cēlonis, Jūs varēsiet visu atrisināt un izlabot.
Nesāciet uztraukties par problēmu, tikko Jūs to esat pamanījuši. Lai izvairītos no haosa, padomājiet par to, kas Jums ir jādara, lai iegūtu vēlamo rezultātu. Apsveriet situāciju, analizējiet to, iespējams risinājums nenāks uzreiz un būs daudz neveiksmīgu mēģinājumu. Tomēr izpētiet situāciju līdz sīkākajai detaļai un pēc tam rīkojieties. Pierakstiet, ko plānojat darīt, vai uzzīmējiet diagrammas, izmantojiet tos paņēmienus, kuri Jums palīdz ikdienā. Vizualizācijas bieži vien kļūst par labu palīgu.
Nemēģiniet nekavējoties atrisināt vienu lielu problēmu. Sadaliet to pa mazākiem etapiem, jo mazākas problēmas ir vieglāk atrisināt. Sāciet ar tām, kuru risinājumus Jūs jau zināt vai jūtat, ka spējat izlabot. Kad esat atrisinājuši visas mazās problēmas, savienojiet visu kopā un Jūs sapratīsiet, ka daļa no lielas problēmas pamazām jau tiek atrisināta. Šāda metode palīdzēs Jums tikt galā ar jebkuru plānošanas uzdevumu.
Kas notiek, ja esat izmēģinājis visas Jums zināmas metodes, bet risinājumu tomēr nevarat atrast? Neuztraucieties, tādas situācijas gadās visiem. Patiesībā, pieredzējoši programmētāji mēdz būt priecīgi par kļūdu rašanos, jo tad viņi spēj reāli aizrauties ar kļūdu labošanu – līdzīgi kā tas ir detektīvos, kad ir jāspēj noskaidrot problēmas rašanās cēloni. Šādā situācijā mēģiniet analizēt visu, ko esat darījuši līdz šim, tādā veidā labāk izpratīsiet savu kodu, iespējams, atradīsiet vietu, kuru nepamanijāt. Ja Jūs joprojām nespējat atrisināt kļūdu, vienmēr ir iespēja izdzēst rakstīto un sākt no jauna. Nebaidieties no tā, jo būsiet pārsteigi, cik šī metode efektīvi darbojas.
Apsveicam, Jūs esat atrisinājuši savu problēmu! Tomēr dažu problēmu risināšana nepadara Jūs par lielisku programmētāju. Ko darīt, ja vairs nav kļūdu? Meklējiet tās! Pētiet citu programmētāju kodus forumos, vai palīdziet savam draugam atrisināt problēmu. Jo vairāk tas tiks darīts, jo profesionālāki Jūs būsiet. Ļoti labs veids kā praktizēties ir datorsplēles – tās parasti ir izstrādātas, lai atrisinātu problēmas katrā posmā un pieņemtu lēmumus, lai gūtu panākumus.
Mēs vēlam Jums saskarties ar pēc iespējas vairākām problēmām programmēšanā, un tas nav joks. Jo vairāk problēmu, jo labāks programmētājs. Nebaidieties no tām, un jau drīz sapratīsiet, ka ar programmēšanu saistītās problēmas ir vispārīgas un iedvesmojošas! Lai veicas!
