Izstrādātāji iesācēji bieži īsteno “labus” algoritmus, kas darbojas labi ar “pareiziem” datiem. Tomēr, viņi nepievērš uzmanību tam, kā programma uzvedas, ja ievadē tiek ievadīti “nepareizi” dati. Proti, tas parasti ir pirmais, kas notiek, tiklīdz programma sāk darboties produktīvā vidē. Protams, programmētājam ir grūti ņemt vērā pilnīgi visas iespējamās situācijas, taču ir jāstrādā šajā virzienā. Algoritmā katrā koda blokā ir jābūt pārbaudēm un jāģenerē lietotājam ziņojumi, kas norāda uz brīdinājumiem vai datu kļūdām.
Vēl viena problēma var būt programmas lietotāji. Jebkurš lietotājs, pat ar skaidriem programmas norādījumiem, vienmēr var nospiest kādu pogu kombināciju vai ievadīt datus, kas izjauks “labu” algoritmu, ja tam nav drošības. Lielos projektos šim nolūkam bieži vien ir testētāji vai automatizēti testēšanas programmatūras rīki. Rodas jautājums, ko darīt, ja to nav. Izstrādātājam nav tik grūti iedomāties sevi lietotāja vietā, kā varētu šķist. Arī lietotāji ir cilvēki un spēj kļūdīties. Jums jābūt ir aktīvam un jāklikšķina uz visiem navigācijas palīglīdzekļiem un visos iespējamajos laukos jāievada nepareizi dati.
Ir grūti iemācīties rakstīt programmas kodu un uzreiz izskaidrot tā loģiku komentāros. Šeit ir nepieciešams paskaidrojums: Jums nav jāatšifrē katra rindiņa un acīmredzamas lietas, piemēram, mainīgo vērtību inicializācija, bet mazu koda bloku mērķi var viegli aprakstīt vienā teksta rindiņā. Vairumā gadījumu pietiek ar vienu paskaidrojumu uz katrām no 10 līdz 20 koda rindiņām, kas ievērojami atvieglos turpmāko lietojumprogrammas uzturēšanu un modificēšanu.
Izstrādātāji, strādājot pie vairāku dienu uzdevuma, var paši sev radīt netiešas problēmas, ja viņi apzināti izlaiž mazsvarīgus koda blokus. Piemēram, plašas datu pārbaudes pirms datu apstrādes vai reģistrēšanas, kur tās nav nepieciešamas uz to brīdi. Tas var apgrūtināt programmas kļūdu novēršanu vēlāk.
Salīdzinot ar citiem uzdevumiem, šīs lietas nešķiet pārāk nozīmīgas. Jums šķiet, ka varat tās izlaist un atgriezties pie tām vēlāk. Sarežģītākais ir apzināties, ka vēlāk tas var arī nepienākt. Pēc testēšanas un defektu novēršanas bieži vien vienkārši neatliek laika uzlabojumiem. Neizlaidiet vai neatlieciet neko algoritma ieviešanā, īpaši, ja darbs pie tā aizņem vairāk nekā vienu dienu.
Mēs bieži nonākam situācijās, kad mums pietrūkst laika. Sasteigtas izstrādes rezultātā tiek radīta programma, kas spēj darboties un veikt dažas darbības, bet kurai ir nopietni strukturāli trūkumi. Labākajā gadījumā kodā var var būt daudz “atkritumu”, kas palikuši no mēģinājumiem atrisināt algoritmiskas problēmas. Sliktākajā gadījumā programma var vienkārši nebūt pietiekami atkļūdota un pārbaudīta, lai apstrādātu visus tai uzticētos biznesa procesus. Tas neizbēgami novedīs pie nepieciešamības bieži mainīt programmatūru, jo pastāvīgi rodas incidenti produktīvā vidē. Jums ir jābūt apdomīgam par to, ko varat darīt, un jāīsteno tas mierīgi, bez panikas vai bailēm, ka darbs netiks paveikts.
Links uz orģinālo tekstu atrodas ŠEIT!
