Šoreiz mēs apskatīsim tēmu, kurā nebūs pamācību kā veiksmīgi iemācīties programmēt, bet pievērsīsim Jūsu uzmanību nemazāk svarīgai tēmai – problēmu risināšanai.
Liels skaits cilvēku, kuri uzsāk savu IT karjeru uzreiz cenšas iemācīties kādu konkrētu programmēšans valodu, vai izpētīt vairākas, koncentrējot savu uzmanību tikai uz valodas struktūras izprašanu un sintaksi. Tomēr šāda pieeja nav laba. Kāpēc? Jo jebkura līmeņa programmētājs sastopas ar problēmām darba gaitā, un lai tās atrisinātu, dažreiz nepietiek ar teorētiskām zināšanām. Ir svarīgi izprast problēmu un rakstot kodu, to atrisināt.
Pirms 10 gadiem programmētājiem bija svarīgi pārzināt noteiktu programmēšanas valodu, visas tās nianses un prast risināt problēmas valodas ietvaros. Tomēr laiki un tehnoloģijas mainās, ikvienam kļust pieejamas dažādu valodu bibliotēkas un citi informācijas avoti, tāpēc daudz svarīgāk ir nevis padziļināti saprast konkrētu programmēšanas valodu, bet gan risināt problēmas. Pareizi pielietojot mūsdienās pieejamo informāciju, Jums pat nav jābūt programmēšanas valodas guru, lai atrisinātu kādu no problēmām. Daudz svarīgāk ir to laicīgi ieraudzīt, izprast un spēt to sadalīt mazākos uzdevumos, tādā veidā to būs vēl vieglāk atrisināt.
Kā mēs jau minējām iepriekš, pogrammēšanas problēmas risināšanas galvenā atslēga ir spēja to sadalīt mazākās daļās. Faktiski šis princips ir ļoti līdzīgs Agile projektu vadības principam. Problēma jāsadala līdz tādam līmenim, kamēr to ir iepējams uzraktīt viena koda rindā (ideālā variantā 🙂 ). Kad iemācīsieties to darīt, Jūs varēsiet atrisināt problēmas pat tajās programmēšanas valodās, kuras vēl neizprotat labā līmenī.
Izmantojot šo prasmi, Jūs kā darbinieks kļūsiet vērtīgāks, jo tādā veidā Jūs spēsiet strādāt ar jebkuru valodu.
Problēmu risināšanas prasmes var būt ļoti noderīgas darba intervijas laikā. Bieži vien spēja risināt problēmas ir būtisks kritērijs, lai iegūtu darbu, tāpēc darba intervijas laikā Jums var palūgt atrisināt kādu nelielu problēmu. Šim uzdevumam Jums nepiešķirs daudz laika, jo tā galvenā būtība ir saprast, cik ārti Jūs spēsiet rast risinājumu. Ja šādus uzdevumus sāksiet pildīt tikai ar koda rakstīšanu, bet neizprotot līdz galam problēmu, tas varbūt arī nebūs tieši tas, ko no jums sagaidīja darba devējs.
Tomēr, ja jūs mēģināsiet sadalīt problēmu mazās daļās un vispirms sapratīsiet, kas varētu būt problēmas cēlonis un kādā veidā to iespējam atrisināt, ļoti iespējams, ka darba devējs to arī novērtēs – pat ja nebūs sarakstīta liela koda daļa.
